Kad čehu ceļotāji plāno atvaļinājumu vai darījumu braucienu uz ārzemēm, bieži vien pirmā lidosta, ko viņi apsver, nav viņu mājvieta Prāgas Vāclava Havla lidosta, bet gan Vīne, Varšava, Drēzdene vai pat Berlīne. Šādas izvēles galvenais motīvs ir vienkāršs: ievērojams ietaupījums. Neraugoties uz nesenajiem atveseļošanās centieniem, Prāgas lidosta joprojām atpaliek no savām reģionālajām lidostām gan cenu ziņā, gan tiešo savienojumu pieejamības ziņā.
Savā pieredzē dalījās bieža ceļotāja Alžběta Musilová: “Katru reizi, kad plānojam ceļojumu, mēs faktiski rīkojam nelielu izsoli starp lidostām. Prāga reti kad uzvar pret Vīni vai Varšavu, kur lidojumi vienmēr ir lētāki.” Ietaupījums var būt ievērojams – piecu cilvēku ģimene bieži vien ietaupa līdz pat CZK 20 000, tādējādi ilgāks brauciens uz ārzemju lidostu ir ekonomiski pamatots.
Plaši savienojumi un konkurētspējīgas cenas
Tādas lidostas kā Vīnes un Varšavas galvenās priekšrocības ir plašāka tiešo lidojumu izvēle un intensīva aviokompāniju konkurence, kas, protams, samazina biļešu cenas. Piemēram, Vīnes starptautiskā lidosta ir veiksmīgi atguvusies no pandēmijas izraisītā pasažieru skaita krituma, pārsniedzot pirms COVID reģistrēto pasažieru skaitu – aptuveni 31,7 miljoni pasažieru gadā, kas ir daudz vairāk nekā Prāgas paredzamie 18 miljoni pasažieru šogad.
Arī Varšava ir apsteigusi Prāgu, 2023. gadā jau pārsniedzot 18,8 miljonus pasažieru. Turpretī Prāgas lidosta cīnās, lai atgūtu savu pirmspandēmijas apjomu, jo ir zaudēti maršruti, jo īpaši reisi, kas iepriekš savienoja Ukrainu, Krieviju un Baltkrieviju, kas pirms COVID-19 kopā veidoja aptuveni 1,6 miljonus pasažieru gadā.
EY gaisa transporta eksperts Petrs Kovačs (Petr Kováč) skaidro: “Karš Ukrainā un tam sekojošais Krievijas un Ukrainas tirgu zaudējums ir smagi ietekmējis Prāgu. Helsinku lidosta saskaras ar līdzīgām problēmām, taču Prāgas atveseļošanās ir bijusi lēnāka, jo tai ir papildu trūkums – nav spēcīgas iekšzemes tīkla aviosabiedrības.”
Tīkla pārvadātāja un finansiālā atbalsta trūkums
Vēsturiski Czech Airlines (CSA) bija Prāgas centrālā aviokompānija, taču tās loma ievērojami samazinājās, līdz tā galu galā sabruka, atstājot Prāgu bez īpaša pārvadātāja, kas apkalpotu svarīgus Eiropas un tālsatiksmes maršrutus. Lai gan pašlaik lielākā Čehijas aviosabiedrība Smartwings pandēmijas laikā saņēma valsts atbalstītus aizdevumus, šis atbalsts nebija salīdzināms ar ievērojamu atbalstu, ko saņēma tādas aviosabiedrības kā Lufthansa, Air France-KLM vai SAS, kas veicināja to ātru atveseļošanos un normālas darbības atjaunošanu.
Budapešta piedzīvoja līdzīgu situāciju, kad 2012. gadā bankrotēja Malév, taču ātri atrada aizvietotāju – Wizz Air. Tomēr Prāga vēl nav piesaistījusi pārvadātāju, kas spētu pildīt līdzīgu stratēģisku lomu.
Dārgi lidostas nodevas?
Kritiķi bieži norāda, ka Prāgas lidostas maksa ir pārāk augsta. Ryanair komercdirektors Džeisons Makginess (Jason McGuinness) jo īpaši apsūdzēja Prāgas lidostu par nekonkurētspējīgu cenu struktūru, kas attur aviosabiedrības. Prāgas lidostas pārstāvis Jiří Hannich oponēja, apgalvojot, ka laikā no 2021. līdz 2024. gadam nodevas palielināsies tikai par pieciem procentiem, inflācijas dēļ faktiski samazinoties reālajā izteiksmē. Viņš uzsvēra: “Mūsu nodevas uz vienu pasažieri ir ievērojami zemākas nekā Berlīnē un Vīnē. Vidējā maksa Prāgā ir 33,91 eiro, salīdzinot ar Berlīnes 49,13 eiro un Vīnes 55,14 eiro.”
Neraugoties uz šiem apgalvojumiem, biļešu pārdevēji un ceļotāji pastāvīgi ziņo par lielākām biļešu kopējām izmaksām, lidojot no Prāgas, salīdzinot ar blakus esošajām lidostām.
Ērtības un izmaksu ietaupījums ceļotājiem
Cits čehu ceļotājs Dāvids uzsvēra vēl vienu būtisku ārvalstu lidostu priekšrocību – ērtu izlidošanas un ielidošanas laiku. Viņš pastāstīja par savas ģimenes ceļojumu uz Islandi no Berlīnes, ietaupot aptuveni CZK 10 000, salīdzinot ar Prāgu, pat pēc degvielas un autostāvvietas izmaksu iekļaušanas. Līdzīgi arī digitālais nomads Mareks Zouzalīks (Marek Zouzalík) dod priekšroku Vīnei, jo tur ir ievērojami zemākas cenas un labāka savienojamība, neraugoties uz papildu ceļošanas izmaksām.
Nākotnes perspektīvas un paplašināšanās plāni
Apzinoties šos izaicinājumus, Prāgas lidosta aktīvi strādā, lai uzlabotu savu konkurētspēju. Nesen tika izveidoti jauni tiešie maršruti, piemēram, uz Toronto, ko apkalpo Air Canada, Abū Dabī ar Etihad Airways un Seulu ar Asiana Airlines. Notiek sarunas par savienojumu atjaunošanu ar Monreālu, Filadelfiju un Čikāgu, kā arī par pakalpojumu paplašināšanu uz galvenajiem Āzijas galamērķiem, piemēram, Hanoju, Šanhaju un Tokiju.
Turklāt vērienīgu infrastruktūras projektu, piemēram, Airport City iniciatīvas, mērķis ir Prāgas lidostu pārveidot par dinamisku transporta mezglu, kas līdzinātos Amsterdamas, Cīrihes vai Briseles lidostām. Plānotie projekti ietver jaunas autostāvvietu struktūras, elektromobiļu uzlādes stacijas, naktsmītnes, birojus un loģistikas telpas, tādējādi veicinot Prāgas lidostas vispārējo pievilcību.
Priekšā izšķirošs periods
Lai gan Prāgas lidosta turpina uzlabot savus pakalpojumus un infrastruktūru, joprojām ir svarīgi piesaistīt konkurētspējīgākus pārvadātājus un maršrutus. Nesen lidosta ir veiksmīgi atklājusi 41 jaunu maršrutu un palielinājusi lidojumu biežumu 66 esošajos maršrutos, tādējādi ievērojami uzlabojot savus finanšu rādītājus. gadā tā guva CZK 4,3 miljardus CZK lielu darbības peļņu (EBITDA) un CZK 2,5 miljardus CZK lielu tīro peļņu, kas liecina par spēcīgu darbības atveseļošanos.
Tomēr konkurence ir sīva, un, lai piesaistītu Čehijas ceļotājus, Prāgas lidostai jāturpina risināt galvenās problēmas: konkurētspējīgas cenas, plašākas lidojumu iespējas un pasažieru ērtības uzlabošana. Kamēr šie uzlabojumi nekļūs par standartu, tādas lidostas kā Vīne un Varšava joprojām būs pievilcīgas alternatīvas Čehijas pasažieriem, kas vēlas ietaupīt gan laiku, gan naudu.